2017. gadā visā pasaulē plosījās konflikti, kas destabilizēja veselas valstis un reģionus. Un maz ticams, ka 2018. gads būs kluss un mierīgs. Mēs iepazīstinām jūs ar top 5 visbīstamākajiem konfliktiem pasaulē. Saraksts ir sastādīts, pamatojoties uz Vācijas pilsoņu aptauju, ko veica Vācijas Socioloģiskais institūts YouGov.
5. Ukrainas konflikts
Ukrainas iedzīvotāji var priecāties: Vācijā viņi nav aizmirsti. Bet vācieši atceras ukraiņus, diemžēl, ne pozitīvi.
Neskatoties uz periodiskām sadursmēm Ukrainas valdības spēku un LPR un DPR kaujinieku saskarsmes līnijā, līdz šim reģionā nav izdevies atsākt plaša mēroga cīņas. Neskatoties uz to, kamēr Ukrainas austrumu daļa paliek neatzītu republiku varas iestāžu rokās, šajā reģionā saglabājas pilsoņu kara atsākšanas iespējas.
Lai gan Trampa administrācija ir atkāpusies no Obamai administrācijas laikā Kijevai piedāvātā ciešā atbalsta, konflikta eskalācija (vai Kijevas valdības sabrukums) varētu draudēt iesaistīt Eiropu un ASV Ukrainas konfliktā.
4. Konflikts starp Irānu un Saūda Arābiju
Pasaules vadošās sunnītu un šiītu musulmaņu valstis jau sen cīnās par varu reģionā. Viņu klupšanas akmens 2017. gadā bija karadarbība Jemenā un Sīrijā.
Irāna atbalsta Houthi nemierniekus Jemenā, pret kuriem cīnās Saūda Arābijas kroņprincis Mohammads bin Salmans.
Saūda Arābija atbalsta Sīrijas nemiernieku spēkus un vēlas gāzt prezidentu Bašaru al Asadu, Irānas galveno sabiedroto.
Tāpat saskaņā ar Irānas politiķu pieņēmumiem Saūda Arābija destabilizējoši ietekmē situāciju Libānā. Libānas valdība ietver šiītu kustību Hezbollah, kuru atbalsta Teherāna.
Rijādas negatīvo attieksmi pret Irānu, acīmredzot, atbalsta Amerikas prezidents. Tramps sacīja, ka šī valsts nav veiksmīga un ir laiks pārmaiņām. Kādas ir izmaiņas, kuras patīk ASV, pasaule jau ir redzējusi uz Lībijas, Irākas un Ukrainas piemēriem.
Ja starp pasaules pirmo un piekto lielāko naftas ieguves valsti sāksies pilnīgs konflikts, tas negatīvi ietekmēs pasaules ekonomiku. Kamēr viņi drūmi joko ar interneta forumiem, benzīns Krievijā atkal sadārdzināsies.
3. Tuvo Austrumu konflikts
Trešajā vietā 2018. gada visbīstamāko konfliktu sarakstā YouGov aptaujas dalībnieki ievietoja nesaskaņas starp Izraēlu un Palestīnu - "malku", kuru iemeta visuresošā Amerika.
2017. gada beigās ASV līderis Donalds Tramps atzina Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu un nolēma pārcelt savas valsts vēstniecību no Telavivas uz Jeruzalemi. Palestīnieši pieprasa Svētās pilsētas austrumu daļu. Un Jeruzalemes statuss jau sen ir bijis viens no vissvarīgākajiem jautājumiem arābu un Izraēlas attiecībās.
Kamēr Izraēlas premjerministrs izteica pateicību Trampam par "drosmīgu un taisnīgu lēmumu", palestīniešu varas iestādes nosauca ASV rīcību par "traku soli" un atteicās no Vašingtonas starpniecības miera sarunās, lai atrisinātu Tuvo Austrumu problēmas.
Arī Turcija, kas atbalsta palestīniešu musulmaņus, nepalika malā. Tās vadītājs Tajips Erdogans sacīja, ka viņš neizslēdz diplomātisko attiecību pārtraukšanu ar Izraēlu.
Pieaugošā spriedze Tuvajos Austrumos var pārvērsties par jaunu bēgļu vilni Vācijai un citām Eiropas valstīm.
2. "Islāma valsts"
Krievijā aizliegtā organizācija, spriežot pēc aptaujas rezultātiem, vāciešus ļoti biedē. Pagājušā gada novembrī Sīrijas armijai ar Krievijas armijas atbalstu izdevās pārņemt kontroli pār ISIS pēdējo bastionu - Abu Kemalas pilsētu. Pēc tam tūkstošiem kaujinieku izplatījās attālos Sīrijas un Irākas rajonos vai aizbēga uz ārzemēm. Tas rada ar ISIS saistītu teroristu uzbrukumu draudus Eiropā, Krievijā un Tuvajos Austrumos.
Un Zeit brīdina, ka daudzas sievietes un jauni kaujinieki, kas cīnījās Islāma valsts pusē, drīz var atgriezties Vācijā. Pēc FRG varas iestāžu ziņām, apmēram 960 islāmisti atstāja Vāciju uz Sīriju un Irāku. Tiek uzskatīts, ka apmēram trešdaļa no viņiem ir atgriezušies.
1. Ziemeļkorejas konflikts
Visbīstamāko pasaules konfliktu rangā pirmajā vietā ir konfrontācija (par laimi, pagaidām tikai vārdos) starp ASV un Ziemeļkoreju.
Phenjana neliecina par nodomu pārtraukt raķešu izmēģinājumus un kodolieroču izstrādi, kamēr tā neizveido ieroci, kas spējīgs sist ne tikai tuvus, bet arī tālu ienaidniekus (lasi - ASV).
Šī Ziemeļkorejas līdera uzvedība varētu piespiest ASV sākt militāru darbību, triecot Ziemeļkorejas raķešu un kodolobjektus. Tas izraisīs postošu konfliktu Korejas pussalā, kurā var iejaukties Ķīna, Japāna un citi reģiona spēki.
Teikt, ka šādam notikumu attīstības scenārijam būs liela ietekme uz situāciju pasaulē, ir ļoti spēcīgi nepietiekami. Lielākā daļa ekspertu uzskata, ka tas var izraisīt visnežēlīgākās cīņas kopš Otrā pasaules kara.
Bijušais CIP vadītājs Džons Brenans intervijā laikrakstam The Atlantic minēja Donalda Trampa neparedzamību kā svarīgu faktoru, kas ietekmē ASV un Korejas attiecības. “Es ļoti labi saprotu, ka Ziemeļkoreja nevēlas sākt lielu militāru konfliktu. Un gadu gaitā Amerikas Savienotās Valstis nelabprāt sāka konfliktu, ”sacīja Brenans. Un viņš piebilda, ka nezina, "ko Trampa kungs spēj izlemt vai izdarīt".
Kādus konfliktus atcerējās 2017. gads
Pilna mēroga kari, kas notika 2017. gadā, ietvēra:
- Sīrijas pilsoņu karš.
- Pilsoņu karš Afganistānā.
- Irākas pilsoņu karš.
- Somālijas pilsoņu karš.
- Pilsoņu karš Dienvidsudānā.
- Pilsoņu karš Lībijā.
- Jemenas pilsoņu karš.
Tajā pašā laikā visā pasaulē notika desmitiem sacelšanās, kas notika 2017. gadā. Daži no slavenākajiem sacelšanās gadījumiem bija:
- narkotiku karš Meksikā;
- grupas "Boko Haram" terors Nigērijā un kaimiņvalstīs;
- konflikts Mali ziemeļos;
- konflikts Kongo Centrālāfrikas Republikā;
- konflikts starp kurdu kaujiniekiem un valdības spēkiem no Turcijas un Irākas.
Kopumā tiek lēsts, ka šo konfliktu un nemieru rezultātā 2017. gadā tieši mira vairāk nekā 100 000 cilvēku un miljoniem citu cilvēku tika tieši vai netieši skarti.